Ratby Woodlands (Leicester)

Category: LEI East Midland League Event

Map/area: Ratby Woodlands (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Blue

Results

Uz šo mežu jau bija vien jāaizbrauc intereses pēc - kāds tas apvidus izskatās dienas gaismā, jo gandrīz pirms gada šeit piedalījos nakts-o sacensībās, kurās toreiz arī uzvarēju! Tik ļoti patīk dažādu skrējienu atmosfēra, ka vakar nenoturējos un aizbraucu uzskriet Conkers 5 km parkrun, kaut zināju ka kājām šodien nebūs tāda svaiguma. Skrēju lēnām (taupot kājas) un startēju no pašām beigām, lai labāk izbaudītu skrējienu un pie reizes arī nofilmētu, cik dažādi cilvēki piedalās šajos rīta skrējienos.

Lai cik prātīgi vakar būtu skrējis, šorīt vienā no potītēm jutu diezgan nepatīkamas sāpes, kuras ik pa brīdim jau iepriekš parādījās, bet šorīt tā pavisam nepatīkami dur potītes iekšmalā. Pirms starta iegādājos jaunu leģendu turētāju, jo vecais bija praktiski izšķīdis, un apdomāju arī par kāju aizsargu iegādi, jo tās rozes citreiz noved līdz tādam naidam, ka jālamājas skaļā balsī pa visu mežu. Nekad neesmu skrējis ar aizsargiem un pagaidām vēl atliku šo pirkumu, kaut kādi švakie piedāvājumā :) Vējš šodien purina pamatīgi (rītdien esot gaidāma pēdējā laika niknākā vētra šajā salā), bet es pirms starta pavisam mierīgs, potītes dēļ negribas nemaz tā īsti iesildīties. Starts izdevās amizants - precīzi 7 sekundes :) startā nevarēju izmakšķerēt karti no kastes laukā (rājiens starta tiesnesim). Uz takas sāku pamazām ieskrieties un nonākot līdz pļavas stūrim - apjukums! Kāpēc nav nevienas takas, kas aiziet pa labi? Jauki, esmu aizrāvis pa tālu! Iesāku jau skriet virzienā pa mežu, bet sapratu ka nav vērts jau pašā sākumā sākt cīņu ar rozēm, tāpēc nācās locīt atpakaļ uz nepamanīto taku. Pēc tik muļķīga izgājiena, nevarēju īsti iejusties kartē un pirms punkta sāku visai nesaprotami peldēt, labi ka mani pa minūti šeit bija panācis jauneklis, kurš startēja aiz manis, un kurš tad arī punktu izcēla. Tas bija Nicholas Wilson, ar kuru jau iepriekš biju skrējis kopā ļoti lielu distances daļu Brandon Wood mežā. Toreiz es puisi pārspēju gan taktiski, gan fiziski, tāpēc arī šoreiz bija pamats domām, ka sadarbosimies distancē un pavilksim viens otru. Uz 2. kp garais etaps, praktiski tikai pa ceļu, un te mūsu sadarbība beidzās pat īsti nesākoties. Čalis aizskrēja tā prom no manis, ka man tikai atlika piefiksēt, kur tālumā viņš nogriežas mežā. Temps bija nesalīdzināms un manai nepatīkami sāpošajai potītei plusā nāca savilkuma sāpes augšstilba aizmugurē. Skrēju kā vecs opis jau pašā distances sākumā :) Punkts vienkāršs, grāvīšu sazarojumā, tāpat kā 3. kp. Uz 4. kp pārskrējiens no Martinshaw meža pāri M1 šosejai uz Ratby mežu.

Taka slidena un dubļaina, un jauno Nicholas priekšā vairs nekur nemanu. Punktu paņēmu pēc nelielas cīņas ar grāvmalas krūmiem. Uz 5. kp jādodas pa ceļu cauri nakts sacensību starta vietai, ātrums salīdzinoši labs, bet pirms punkta sanāk misēklis, tā uz kādām 25 sekundēm. Eju un skatos visapkārt, bet meklējamo sakni nekur nemanu. Atliek doties uz jaunaudzītes pusi un no turienes mēģināt ieraudzīt sakni visai klajajā mežā. Beigu beigās pamanīju sakni, kura bija precīzi paslēpusies aiz kokiem no mana sākum skatpunkta, un arī pats punkts atradās otrā pusē saknei. Tālāk uz 6. kp atkal seko pārskrējiens pa meža ceļu pāri asfaltētam ceļam. 7. 8. un 9. kp tādi mazi vidējās distances etapi, kur galvenais turēt virzienu. Mazliet gan šajos etapos sanāk aizķerties necaurskrienamajos dzīvžogos, divreiz pat nācās mesties četrrāpus, lai tiktu cauri. Uz 10. kp atkal krosa etaps, kurā pret kalnu atļaujos arī pāriet soļos. Punkta rajonā panāku vienu no saviem NOC kluba biedriem, kurš izskatās visai apmulsis, nevarot atrast punktu. Man virziens ir precīzs un punktu pamanu uzreiz, vienīgi interesanti, ka arī šim punktam oranžbaltā prizma ir iekārta kokā :) Jau pie pāris iepriekšējiem
kontrolpunktiem piefiksēju, ka punkti tā dīvaini ir novietoti savās vietās, laikam punktu licējs pirmo reizi ir izvietojis dabā punktus, vai arī bijis ļoti piesardzīgs no zagļiem, jo katrs punkts bija cieši jo cieši pieslēgts pie kāda koka, tāpēc bija tā ka kādu no punktiem nemaz uzreiz nevarēja pamanīt aiz koka. Ja no sākuma šur tur vēl sanāca paorientēties, tad turpmākie etapi bija viens vienīgs kross, tikai pirms punktiem piefiksējot precīzu ieeju. Uz 11. un 12. kp skrēju cik nu vien kājas ļāva to solīti pastiept. Uz 13. kp kaut arī kross, bet tomēr salīdzinoši interesants etaps. Izlēmu doties pa kreisās puses takām, jo nebiju pārliecināts ka labajā pusē dzeltenā stiga ir skrienama, bet pašam punktam labs orientieris bija taisnā grava pret ko atmesties. Arī uz 14. kp neriskēju doties pa taisno (rožu cīņas nesaista), tāpēc kross apkārt pa taku, un punkta ieloku veiksmīgi pamanīju jau no liela attāluma. Uz 15. kp jau kaut kas interesantāks, jādodas pa līniju. Viena no retajām vietām, kuru atpazinu no nakts mača, toreiz tieši te pieļāvu vienu no kļūdām, bet dienā nekādu problēmu atrast to klintiņu. Pie punkta biju panācis kādu orientieristu sarkanā tērpā un izskatījās ka viņš dodas tajā pašā virzienā kur es, uz 16. kp. Iesēdos astē, gan ar mazliet pārāk lielu rezervi, jo pirms punkta pat pazaudēju nedaudz kontaktu, bet tā kā punkts vienkāršs, tad nebija problēmu atkal saķert rokā. 17. kp jau redzēju nākot uz startu, tāpēc galvenais ātrāk tikt no meža laukā līdz koledžas (sacensību centra) ēkai. Iesāku virzienu taisni pa līniju, bet rozes neļāva turēt uzņemto kursu, tāpēc nācās pievienoties kompanjonam un skriet pa taku. Arī uz nākamo 18. kp vīrs sarkanajā neilonā dodas man vēlamajā virzienā, izskatās ka būs kaut kur pirms 15. kp sakļūdījies, jo var redzēt ka uz kāju viņš ir ātrāks nekā es, tāpēc ir neliels izbrīns ka viņu panācu. Startā brīdināja, ka šajā etapā nevajag šķērsot futbola laukumu, ja spēle vēl notiek, bet ja ir beigusies, tad droši var skriet pāri. Mazie puikas bija beiguši savu maču, tamdēļ droši varēja vilkt pāri laukumam. Pēc atzīmēšanās 18. kp, neliels misēklis, es uz nākamo 19. kp gribēju doties pa mazo taciņu krūmos, bet sarkanais aizskrēja gar pļavas malu. Izlēmu sekot viņa piemēram, jo tāda konkrēta plāna nebija, kā labāk nokļūt līdz punktam. Nonācu līdz taku krustojumam, kur pieļāvu kļūdu uz 1. kp, un devos, cauri
vārtiņiem, pļavā iekšā, līdz samulsu. Sarkanā tērptais orientierists, kuram biju sekojis kopš 15. kp, jo visi etapi sakrita, nez kāpēc tagad turpināja skriet uz priekšu pa pļavas taku, tā it kā skrietu uz 12. kp nevis 19. kp. Mazliet apstulbu un uz mirkli apstājos, lai izvērtētu situāciju, ka labāka varianta kā no šejienes doties uz punktu nav, kā vien doties tik pa taisno no pļavas mežā iekšā, cauri visām rozēm. Paplēsos un līdz punktam nonācu precīzi. Laika izteiksmē, iespējams ka neko ne zaudēju, ne ieguvu, ja būtu skrējis apkārt pa taku. Intereses pēc ieskatījos RouteGadget kartē, lai salīdzinātu Brown un Blue distances, un atklājās ka sarkanais ir skrējis Brown distanci, jo viņam tiešām nākamais etaps bija uz manu 12. kp, bet iepriekšējie trīs etapi mums sakrita. Noskrieti gandrīz jau 9 km un spēka vairs nav atlicis daudz, bet uz pēdējo 20. kp vēl jāsaņemas, jo uz 19. kp pats jutu ka biju pārāk lēns. Punkts vienkāršs, tagad tik atliek vēl atrast labāko variantu uz finišu. Iesāku pa taisno un skrēju cik nu vien meža segums atļāva, un tad griezu ārā uz takas. Finišā bariņš orientieristu, starp kuriem arī Nicholas, kurš aizskrēja man garām uz 1. kp. Kaut kur distancē pazibēja doma, ka varbūt kaut kur viņu būšu apdzinis, jo pats veicu diezgan tīru reisu, bet tā kā distance bija ļoti vienkārša, tad jaunietis bija man pamatīgi atmērījis uz kāju, un kārtīgi atrāvies. Tieši Nicholas arī uzvarēja Blue distancē, bet es ar rezultātu 1:07:04 ieņēmu 8. vietu no 43 dalībniekiem. Atmetot kļūdās zaudēto pusotru minūti, būtu pat ierindojies 4. vietā, kas arī būtu maksimums uz ko šodien biju spējīgs, jo fiziski jutos baigi švaks.
Mans o-kalendārs turpmākajām nedēļām ir pilns ar dažāda līmeņa sacensībām, tāpēc būtu diezgan nelāgi veikt kādas izmaiņas, bet tās sāpes potītē nav no patīkamākajām. Ja ar sāpēm pakaļpuses  muskulī vēl var sadzīvot, neskrienot ar tik platu soli, tad ar sāpošu potīti gan tā skriešana sanāk visai ierobežota un gausa. Iespējams ka būs tomēr jāuztaisa maza pauzīte, lai Vidzemes Čempionātā varu startēt ar pilnu jaudu.

Evington Park & The Arboretum (Leicester)

Category: LEI Winter League 2013/2014

Map/area: Evington Park & The Arboretum (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Long

Results

Trešais LEI ziemas līgas posms, tādā neierastā laikā - darba dienas rītā, tāpēc arī skrējiens tāds... nu kā jau darba dienas rītā. Plus vēl rīta neveiklībai, 20 minūtes dabūju pasēdēt sastrēgumā, un uz startu ierados pēdējā brīdī, kārtējo reizi atkal startējot bez sakarīgas iesildīšanās. Šādos mazos mačo varu mierināt sevi ar domu, ka gan jau uz pirmajiem kontrolpunktiem iesilšu. Ne nu iesilu, ne ieskrējos. Pirmie divi punkti pa taciņām mazliet lai pulsu paceltu, bet uz kartes lasīšanu gan biju vareni slinks, kas pilnībā izpaudās uz 3. un 4. kp. Uz 3. kp domu gājienu nojauca, tur pat netālu, pamanītais 22. kp, bet uz 4. kp vienkārši skrēju automātiski uz to pusi, kur vajadzētu būt punktam, līdz atskārtu ka pie šī krūmu pudura punkta nav. Nācās apstāties un izskaitļot, kur tad esmu atskrējis. Kopā uz abiem šiem punktiem pazaudēju 1:15 min. Uz 5. kp krosiņš, tikai man tāds stīvs, izskatās ka šorīt man nevērsies. Paskriet īsti nevaru, un arī karti slinkums lasīt, tāpēc uz 6. kp izmetu ~ 20 sek. līkumiņu. 7. 8. un 9. kp pa vienkāršo, tik pa takām un ielām, pārskrējieni no Arboretum parka un Evington parku. Uz 10. kp izvēles iespēja kā apskriet tenisa kortus, ņemu pa labo pusi, ar domu redzēt 16. kp punkta vietu. Tālāk sekoja četri mokoši etapi man, vienkārši jāskrien un jāatzīmējas, bet man jaudas nav vispār. Nekas, vismaz jauka rīta rosme ar orientēšanās elementiem. Splitos, šajos pļavu etapos uz kāju pazaudēju veselu minūti! Jāsaka gan, ka kādas 15 sek. aizķēros pie 12. kp, atkal slinkuma dēļ, leģendu neapskatījos. Būtībā šī bija kā pagarināta sprinta distance, kur šādas paviršības jāuzskata par kļūdām. Un arī pie 9. un 14. kp varētu pieplusot pa 5 sek. kļūdiņai uz katru punktu, jo punktus paņēmu ļoti neveikli, nevis izskrienot cauri. Nu un tas kas notika uz 15. kp, tas jau jāsauc par kārtīgu racienu. Pusotru minūti pavadīju punkta vietā, apskrienot katru krūmu un koku, cerot ka paveiksies un punktam uzskriešu virsū. To sauc par motivācijas trūkumu šādos mazos lokālajos mačiņos, kad šķiet ka tā nenopietni varēs izskriet cauri visai distancei. 16. 17. un 18. kp ātrie etapi, ielu šķērsošanai. Uz 19. kp jāatgriežas distances ''meža'' daļā, kur gan vairāk atkal kross pa takām. Uz 20. kp vairāk slīdu nekā skrienu, taka dubļaini slidena. Uz 21. kp šķiet izvēlējos optimālāko variantu, bet uz 22. kp gan nē. Vajadzēja skriet pa leju, pa taku, nevis pa taisno pārcelt pāri vienai horizontālei. Uz pēdējo 23. kp atkal automātiska virzība uz punkta pusi, ar ~ 10 sek. līkumiņu. Finišā bija skaidrs ka ar rezultātu 33:08 par uzvaru varu pat nedomāt. Ieņēmu 4. vietu no 14 dalībniekiem. Nakts posmos ar motivāciju viss ir kārtībā, bet ja jau esmu uzstādījis mērķi - uzvarēt šo Ziemas Līgu, tad vajadzētu arī tā nopietnāk pieiet šīm mazajām rīta distancēm. Vēl 8 posmi priekšā, tā ka jāsaņemas!

Swithland Wood (Leicester)

Category: LEI Winter League 2013/2014

Map/area: Swithland Wood (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Long (night)

Results

Beidzot ilgi gaidītā nakts orientēšanās sezona ir klāt. Tāds patīkams satraukums pirms pirmajām sacīkstēm, jo nakts-o ir ar savu specifiku un vienmēr ir mazliet jāaprod ar ierobežoto redzamību tumsā un pavisam savādāku orientēšanās tehniku nekā dienā. Tā kā arī šajā mežā iepriekš nebiju skrējis, tad ieskatījos LEI RouteGadget lapā, kas tad sagaidāms. Zaļš mežs ar ļoti piesātinātu taciņu tīklu, un skatoties orientieristu ceļus dienas sacensībās, sapratu ka zaļais ir tik zaļš, ka vēlams ir skriet pa taciņām. Visu dienu atkal lija lietus un arī tagad vakarā visu laiku nedaudz smidzināja, un ieslēdzot pirms starta lampu, pat bija manāma neliela migliņa, kas redzamības attālumu padarīja vēl mazāku. Iesildījos un fīlings bija labs, nakts-o ir tas kas man patīk. Sāku no visas sirds, jo uz 1. kp apkārtvariants pa lielo taku. Pie punkta sapratu, ka mežs tik tiešām nav skrienams - rozes un nātres, un vēl zemie krūmāji. Tāpēc arī uz 2. kp nemaz neapsveru domu skriet pa taisno, bet gan vilku ārā uz takas. It kā karte lasās normāli, bet jūtu ka baigā nedrošība ir, bieži apstājos lai saprastu kur katra mazākā taciņa aiziet. Uz 3. kp arī aplocīju pa takām caur 9. kp, jo negribējās vēl riskēt, kamēr vēl nav iegūta pārliecība un pilnīga kontrole pār karti. Etaps uz 4. kp jau mazliet izaicinošāks, dēļ taku mudžekļa etapa sākumā, mērķis ir lielais taku krustojums, un visam tam kas ir pa vidu nepievēršu lielu uzmanību. Virzienā pa neizteiktām takām un kartē nepamanāmiem kāpumiem izdodas trāpīt precīzi uz krustojumu, pēc tam jau vienkārši tik pa taku un aiz upītes punktā iekšā. Uz 5. kp izteikts taku etaps, uz lielās takas pat uzskrienu ar ātrumu ap 4 min/km, bet mazā taciņā atkal ļoti neizteikta, tāpēc tā piesardzīgi. Esmu piefiksējis ka mazās takas ir ļoti neizteiktas un tumsā ļoti viegli pazaudējamas. Tieši tā arī notika uz 6. kp, etapa vidū pazaudēju atrašanās vietu, uz kuras taciņas tad īsti esmu, un kad atkal piefiksēju kur esmu, tad pazuda attāluma izjūta, un punktam aizgāju garām. 

Nonācu paralēlā situācijā, bija neizteikta taciņa un arī graviņa, kuru gan tagad kartē skatoties neredzu. Divatā ar orientieristu, kuru biju panācis pie 5. kp, izstaigājām tur visu apvidu, līdz sapratu, ka jāmēģina punktu ņemt no lejas, no lielās takas un upītes. Piefiksēju tiltiņu pār upīti un nu pēc attāluma vajadzētu trāpīt punktā. Virziens bija pareizs un mans kompanjons pat pamanījās pirms manis atrast punktu. Nieka 4 minūtes te atstāju :) Nav labi, tāpēc uz 7. kp uzsitu mazliet asumiņu un aizbēgu no sava konkurenta, bet atkal nepamanīju mazās takas pa kurām gribēju doties uz punktu, labi ka bija plāns B - lielā taka gar pļavu. Ar pamatīgu līkumu, bet droši punktā iekšā, un ticis vaļā no konkurenta. Uz 8. kp pavisam vienkāršs etaps, atpakaļ pa to pašu taku, pa kuru jau skrēju šurpu uz 7. kp. Tumsā ne viss ir tik vienkāršs, atkal jau nepamanīju mazo taciņu uz punktu, un punktu sāku meklēt daudz par tālu. Jau skrienot uz 7. kp, redzēju ka vairākas lampas te kaut ko meklē, un nu arī es piebiedrojos viņiem. Skenējot apkārtni, pamanīju ka esmu nonācis jau līdz pļavai, uzreiz viss tapa skaidrs, esmu pa tālu, jādodas atpakaļ uz lielo taku un pēc attāluma izjūtas perfekti trāpīju punktā. Nu kāpēc uzreiz tā nevarēju! 2:30 min. zaudētas. Redzēju ka punktam vēl kāds tuvojas, tāpēc lai neizceltu punktu, ātri devos prom virzienā cauri zaļajam. Mazliet pacīnījos, bet uz vajadzīgās takas nonācu. 9. kp vietu jau biju piefiksējis, tagad tik pareizi nonākt līdz viņai. Uz 10. kp garš etaps, bet līdzīgs kā uz 4. kp - vienalga kā nonākt līdz lielajam taku krustojumam un pēc tam tik pa ceļu. Viegls etaps, vienīgi punkts nelabi paslēpts aiz krūmu pudura. 11. kp vēl vienkāršāks, ieskatos pulkstenī, opā 40 minūtes jau esmu cīnījies un izskatās ka zem stundas pat netikšu, jo līdz finišam vēl gabaliņš ko pacīnīties, tāpēc mazliet sparīgāk jāpastrādā. Etaps uz 11. kp veikls, un arī uz 12. kp dodos tik pat naski. Mazliet samulstu pie pļavas stūra pirms punkta, nevaru sadūšoties doties rozēs iekšā, bet punkts ir tieši tur kaut kur. Sakostiem zobiem lecu iekšā un aizlēkāju mazliet pa zemu garām punktam. Klintiņa tik neliela, ka nācās kārtīgi izgaismot uz visām pusēm, un pēc ~1 minūtes punktu pamanīju. Vispār diezgan jocīgi, ka nakts mačā punkti šādi paslēpti, jo jau iepriekš pie dažiem punktiem (5.6.8. un 10. kp) paveicās ka pamanīju viņus tik laicīgi. 13. kp ļoti viegls, bet etaps uz 14. kp pat mazliet nokaitināja. Biju ieplānojis skriet pa taciņu gar aizliegto teritoriju, tikai man tas neizdevās. 

Uz taciņas trāpīju precīzi, pat iesāku skriet pa viņu, līdz mirklim kad no takas nebija ne miņas. Nodomāju ka varbūt esmu uz kādas citas takas, jāskrien atpakaļ un jāpaskatās vai ir kāda cita taka. Uzķeru nākamo sīko taciņu no lielās un droši skrienu iekšā. Aizskrēju pat vēl dziļāk nekā pa iepriekšējo, bet atkal atdūros pret nātru un rožu kokteili. Izlēmu pat mazliet palauzties uz priekšu cerībā ieraudzīt izgaisušo taku sev priekšā. Nav! Stāvu avenāju ielenkumā, pilnmēness apgaismo tālumā redzamos koku siluetus, kaut kur tālumā dzirdams kā pūce ūina... mazliet baisi. Nav variantu, jādodas atpakaļ uz pazudušo taku un tad jāmēģina uzķert lielā taka, kas iet gar 10. kp. Labprāt redzētu šo vietu dienas gaismā, jo netiku gudrs, kā takas varēja vienkārši izbeigties. Pēc piedzīvojumiem pa džungļiem, beidzot tiekot ārā uz lielās takas, punktu paņēmu bez problēmām. Bet zaļais mežs bija darījis savu, biju pietiekami iebiedēts, lai uz 15. kp nemaz nedomātu doties pa taisno, bet gan apkārt. Arī te takas sākās un beidzās, bet punktu atrast palīdzēja priekšā esošā tērcīte. Arī uz 16. kp nekāds pa taisno, tikai apkārt pa takām. Līdz punkta vietai veiksmīgi, bet nenolasot leģendu, pazaudēju 1 minūti. Uzkāpu paugurā augšā, kaut gan punkts bija otrpus pauguriņam sānos. Arī uz 17. kp apkārt pa lielo taku, nemaz necenšoties piefiksēt sīkākās taciņas, jo nu bija skaidrs, ka uz viņām nevar paļauties. Punktu ņēmu pēc attāluma no upītes. Uz pēdējo 18. kp varēja doties virzienā pēc kompasa, cerēju uztvert kādu no taciņām, līdz sapratu nav vērts, skriešu apkārt caur finišu, lai būtu drošs par punkta vietu. Finišēju ar rezultātu 1:09:45, krietni ilgāk par plānoto, jo ar visām kļūdām (12 minūtes) un lielajiem līkumiem noskrēju krietni vairāk par oficiālo distances garumu 5.2 km. Garmins uzrāda 7.37 km. Ļoti nepārliecinošs veikums, praktiski nevienā vietā nemēģināju doties virzienā ar kompasu, visu laiku meklēju iespēju kā apskriet pa taciņām, kuras ļoti bieži pievīla, jo vai nu nepamanīju īsto, vai arī tās vienkārši izbeidzās. Pēc šāda apraksta, varētu domāt ka rezultātos būšu starp pēdējiem... nekā, uzvarēju šo pasākumu! Savu nakts-o statistiku nesabojāju, atkal izcīnot 1. vietu no 13 dalībniekiem. Izrādās arī vietējiem veterāniem un senioriem šajā mežā neklājās viegli, un ieskatoties splitos, var redzēt ka katram ir pa kādai mega kļūdai.

Cerams nākamajos nakts-o mačos būs lielāka pārliecība, lai nebūtu tādi izgājieni, kā kaut vai uz pēdējo 18. kp šovakar. Mežs iespējams bija pa skarbu priekš nakts-o, bet man patika, bija feini atkal izjust tās sajūtas, kad esi Tu, tumsa un tas lampas stars pēc kura Tu centies vadīties un pieņemt pareizākos lēmumus.

Kedleston (Derby)

Category: DVO East Midland League Event

Map/area: Kedleston (Derby)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Blue

Results

Šodien uz starta līnijas stājos ar traumu... sprandas traumu un vieglām galvas sāpēm, sīkumos neiedziļināšos. Ja jau vasarā ar šādām traumām daži Latvijas orientieristi startēja pat Pasaules Čempionātā, tad arī es izlēmu, ka skriešanai sāpošais kakls nebūs liels traucēklis. Sacensību centrs atkal skaistā vietā, Kedleston Hall teritorijā. Apkārtne skaista, bet kaut kā nemanu mežu, izskatās ka būs kārtējais krosiņš pa pļavām :) Laiks tāds pats kā vakar, apmācies un ik pa laikam uzlīst, bet šādos laika apstākļos pat labāk skriet, nekā karstumā. Pirmsstarta iesildīšanās procesā veicu jau ierastos vingrojumus, tikai izlaižot potīšu izlocīšanu. Jau pirms iepriekšējiem mačiem izmēģināju, kā skriesies, ja potītes nebūšu izkustinājis. Un ir pat labāk, jo vairāk traumētā labā potīte tik ļoti neatgādina par sevi skrējiena laikā. Distances sākums - ritīga ieskriešanās, pirmie trīs kontrolpunkti tādi bērnu punkti, praktiski bez apstāšanās izskrienot cauri. O un mežs arī tomēr te būs, 4. un 5. kp mežiņā. Uz 4. kp sanāk mazliet pacīnīties pa nolādētajām rozēm, lai tiktu uz ielociņu, bet uz 5. kp pats sev sarežģīju ceļa izvēli līdz punktam. Kārtīgi neieskatījos kartē, un no taciņas pa ātru devos iekšā mežā, ar domu ka punkts ir pie izcirtumiņa kontūras nevis pie meža puduriņa. Tik skrienamā distancē, šādu 15 sekunžu misēkli jau jāsauc par kļūdu. Arī uz nākamo 6. kp pieļāvu tā saukto nepiespiesto kļūdu, uzsāku etapu tik pa līniju ārā uz pļavu un bums... atcerējos ko pirms starta teica. Sētas ir kategoriski aizliegts šķērsot, jāizmanto tikai vārtiņi. Pacīnījos atkal pa rozēm, līdz nonācu atpakaļ uz takas, ~30 sek. pazaudētas. Tālāk bez problēmām, tik jālido caur balto mežiņu. Biju panācis kādu sparīgu dāmu, kura tad arī izcēla man punktu. Uz 7. kp atkal etapa vidū sēta priekšā, izlēmu doties caur startu ārā uz ceļu, lai apskrietu šo barjeru. Vienai citai barjerai gan pārlēcu ar ļoti slaidu lēcienu pāri... starta pulkstenim :) Pie sētas nonācu nu jau priekšā šai dāmai, viņa bija skrējusi apkārt pa otru pusi. Kāpēc pieminu šo žiperīgo dāmu? Jo viņai solītis bija visai raits un visu turpmāko distanci viņa bija viena no maniem konkurentiem, kurus vilku līdzi gandrīz līdz finišam. Pie 7. kp mazliet sanāca sabīties, melns liellops krūmos ganījās. Uz 8. kp etaps vienkāršs, bet punkta vieta tāda slidena, var arī aizslīdēt garām tam neizteiktajam izcirtumiņam. Paveicās ka punktu izcēla orientierists NOC formā, un uzsākot etapu uz 9. kp, sapratu ka arī viņš skrien Blue distanci, tāpēc jāvelk tik līdzi. 9. kp izskrēju cauri bez apstāšanās, bet klāt netieku savam kluba biedram, viņam tas ātrums mazliet lielāks. Uz 10. kp bija iespēja forsēt upi pa govju ceļu, bet es izvēlējos apskriet pa tiltiņu, tā mazliet vēl vairāk iezaudējot savam pa priekšu skrienošajam orientieristam. Tā arī pamazām viņš attālinājās, jo sākot ar šo etapu uz 10. kp, orientēšanās bija beigusies, sākās kross pa pļavām no viena punkta līdz nākamam punktam. Vienīgās vietas kur nedaudz samazinājās ātrums, bija vārtiņi starp sētām. Tieši no vārtiņu klaudzēšanas es sapratu, ka man ir divi sekotāji, jo atpakaļ neskatījos. Jau pieminētā dāma turējās ar kādu 10 sek. handikapu aiz manis, un aiz viņas vēl viens orientierists, kurš bija mūs panācis. Šāds krosiņš bija līdz pat 15. kp, kad uzmet tikai vienreiz aci kartei un tālāk tik skrien uz tālumā redzamo objektu. Pret kalnu gāja grūtāk, uz leju ripoja labāk, bet priecēja fakts, ka paskriet varu, tikai finišā varēs redzēt vai mans ātrums būs bijis pietiekams. Uz 16. kp sekoja īsais etapiņš, kurā pazaudēju ~ 20 sek. It kā sapratu, kur punkts atrodas, bet izmetu tādu nevajadzīgu loku, un pēc garajiem pārskrējieniem laikam gribējās atpūsties, tāpēc mazliet noslinkoju. Uz 17. kp vēl viens garais etaps pa pļavu gar upi. Taciņa gar upes krastu pielijusi un slidena, tāpēc jāskrien pa zāli. Nebiju pat vienu trešdaļu no šī etapa noskrējis, kad sapratu... viss, es plīstu nost. Atdevu vadību dāmai un pats mēģināju viņai ieķerties astē, jo neizskatījās ka viņai skriešanas ātrums būtu mainījies. Atzīmējāmies punktā un vēl tikai pēdējais etaps pāri tiltam un pa otru upes krastu uz pēdējo 18. kp. Padevos un laidu savu kompanjoni prom. Uz lielā tilta slapjajā zālē neveiksmīgi paslīdēju, kamdēļ sanāca nostiepties un aiz muguras izdzirdēt saucienu - ''are you all right''. ''Yeah all right'' un arī mans otrs konkurents ir garām :) Nemēģināju arī viņam turēt līdzi, organismu neapmānīšu. Ja pats esmu laika gaitā sevi ieprogrammējis skriet 5 km, varbūt šad tad 6 km, tad sākoties septītajam kilometram, ātrums dramatiski krītas. Finišēju ar rezultātu 49:47 un pirmajā brīdī šķita, ka esmu veicis ļoti labu reisu. Uz to brīdi finišā ieņēmu 4. vietu, bet atbraucot mājās un ieraugot galējos rezultātus, biju mazliet vīlies. Tikai 15. vieta no 49 dalībniekiem. Rezultāti blīvi šādā krosa distancē, jo 1. vietai zaudēju tikai 5 minūtes. Jāver vaļā spliti un jāskatās, kāpēc tad neesmu ieskrējis kaut vai desmitniekā. Viss ir ļoti uzskatāmi redzams, distances sākumdaļā, kur bija jāorientējas, pie 9. kp esmu pat atradies 4. pozīcijā, bet pēc tam kā sākās kross pa pļavām, tā manas pozīcijas rezultātu tabulā slīdēja arvien zemāk. Vislielākie zaudējumi ir etapā uz 11. kp pret kalnu, kur pazaudēju četras vietas, un beigu plīsienā, pēdējos divos etapos, atkāpos vēl par trīs vietām. Nu neko darīt, vienmēr sevi esmu uzskatījis vairāk par orientieristu nevis skrējēju. Bet kopumā gandarījums par veikumu distancē ir. Daudz labāk izbaudīju pļavas nekā vakardienas dīvaino mežu.
Pēc šiem abiem mačiem tagad radušās nelielas pārdomas. Vakar sanāca padiskutēt ar vienu no NOC kluba pārstāvēm, vai es negribētu piedalīties organizēšanā vai saplānot distances kādām NOC sacensībām. Un kāpēc es vispār esmu pievienojies Nottingham klubam, ja dzīvoju tuvāk Derby klubam DVO? Viens no iemesliem kāpēc pievienojos NOC, bija cerība uzskriet kādā spēcīgā sastāvā stafetes, bet viņas te notiek tik reti, ka tā arī nav radusies pat iespēja ņemt dalību kopā ar NOC elites čaļiem. Vēl viens iemesls bija tāds, ka ja jau klubā ir vairāki spēcīgi elitnieki, tad nevajadzētu būt problēmām kvalificēties Compass Sport Kausa finālam, kurā arī gribēju startēt. Nekvalificējāmies pavasarī. Un vēl man patika NOC kluba forma :) tāpēc izvēlējos NOC nevis DVO. Un cik ironiski tas tagad skan! Tieši DVO klubs kvalificējās Compass Sport Kausa finālam, jo klubā ir daudz vairāk spēcīgu dalībnieku visās vecuma grupās un arī jaunās DVO formas ir visai glītas. Tā ka nākamgad visticamāk pievienošos DVO klubam, kurš man lokāli ir tuvāk un kura rīkotajās sacensībās es startēju biežāk, nekā braucu uz salīdzinoši attālo Nottingham.

Bestwood Country Park (Nottingham)

Category: NOC East Midland League Middle Race

Map/area: Bestwood Country Park (Nottingham)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Brown

Results

Pirms devos uz Nottingham uz šo pasākumu, kuram nosaukums bija - vidējās distances sacīkstes, ieskatījos iepriekšējo gadu NOC rezultātu arhīvā. Rezultāti pārsteidzoši, salīdzinoši lieli laiki pret distanču garumiem, nācās rakt dziļāk, un atrast šā Country Park karti RouteGadget vietnē. Tipiska Anglijas karte ar izteiktu ceļu un taciņu tīklu, gandrīz visa karte noklāta ar zaļajām svītrām, kas nozīmē - rozes tādas, ka pa tasino nav vēlams skriet/iet, un arī reljefa formas ir diezgan palielas. Ierodoties sacensību centrā un uzzinot ka garākā (Brown) distance ir vien 4.0 km gara, precīzāk sakot - īsa, sāka rasties aizdomas, ka tiešām tajā mežā nav kaut kas labs. Bet nu nevarēju nekādi iedomāties, ka varētu 4 km skriet ilgāk par pusstundu, lai vai cik lēnu vilktos. Kaut kas dīvains un neizskaidrojams tomēr bija šajā mežā, jo šo 4 km (garmin - 4.93 km) distanci veicu 48 minūtēs!!!!! Tagad skatoties kartē un analizējot savu veikumu, vēl joprojām nespēju izskaidrot kāpēc distancē pavadīju tik ilgu laiku, nu labi divas iespaidīgas kļūdas arī pieļāvu uz 6. un 23. kp, kas pie rezultāta pieskaitīja 8 liekas minūtes, bet arī 40 min. rezultāts šādai distancei būtu krietni par ilgu. No 24 kontrolpunktiem ļoti lielu daļu paņēmu uz izbrīnu, vai tautā saukto ''cūceni'' :) Pie punktiem pieskrienot, pirmā doma bija, vai tiešām tas ir manējais, un ar šādām sajūtām veicu praktiski visu distanci, kas laikam izskaidrojams dēļ neierastā mēroga - 1:7500, kurā kādu laiku nav skriets, un tā pa īstam kartē tā arī neielasījos līdz pat finišam. Jāapraksta mazliet sīkāk, kā tad tā distance aizritēja. Uz 1. kp etapu veicu visu laiku skatoties kartē, mēģinot izjust attālumu, neteiktu ka tas izdevās, tāpēc 2. un 3. kp paņēmu ar jau pieminēto izbrīnu - vai tiešām manējie. Uz 4. un 5. kp viegli īsie etapiņi.

Nu lūk etaps uz 6. kp, kurā pazaudēju 2 minūtes. Viss sākās ar to, ka izvēlējos nepareizo variantu - doties uz punktu pa augšu nevis leju, pēc tam taciņu krustojumā pārķēru takas, aizskrēju pa nepareizo, kompasā neuzķēru virzienu un sāku cīņu ar rozēm, vietā kur 6. kp pat tuvumā nebija. Ar kompasu izvedu sevi uz pareizās takas, un saprotot ka esmu jau diez gan daudz laiku pazaudējis, pieņēmu sasteigtu lēmumu - atkal metos rozēs iekšā, gribēdams ātrāk un taisnāk nonākt līdz punktam. Ilgi cīnījos un rētas uz labās kājas vēl kādu laiku atgādinās man par šo muļķību - sen taču bija jau jāzina šī Anglijas apvidus specifika, ja kartē redzi zaļo svītrojumu, labāk izvēlies skriet apkārt pa takām, tā būs ātrāk. Uz 7. un 8. kp mēģināju atgūt zaudēto, punktus paņēmu precīzi. Visneizprotamākais man laika zaudējums līderim ir uz 9. kp (+1:01), laikam pret kalnu būšu pa ilgu pastaigājies, jo uz takas jau nu kurināju cik varēju. Etapu uz 10. kp izdevās veikt pa līniju, arī uz 11. kp padevās labs veikums, kaut gan biju plānojis iet taisni, trāpīju uz dubļainu, pielijušu un zirgu izbradātu taku, pa kuru precīzi iešļūcu punktā. Lielākā daļa taku bija dubļu putrā, jo lietus pa nakti bija nolijis pamatīgi. Vēl joprojām nespēju uztvert mērogu, un visu laiku šķita ka punkti nāk pa ātru. 12. kp pret kalnu, bet uz 13. kp beidzot varēja normāli ieskrieties, pie paša punkta gan nedaudz sabakstoties. Šķita ka punktam ir jābūt pavisam citur, tāpat kā 14. un 15. kp, skrēju uz punktiem, un iztēlē punktu vietas redzēju pavisam citur nekā dabā. Garo etapu uz 16. kp jau iepriekš izpētīju ka veikšu caur 11. kp, vispirms gan nācās palīkumot pa taciņām kuras bija un nebija kartē, jo ar rozēm šodien vairs galīgi negribējās cīnīties. Pie punkta īsti neizpratu tur attēloto reljefu un punktā nonācu gandrīz no pretējās puses. Uz 17. kp daudz neiedziļinājos kartē, galvenais bija uzveikt to stāvo valni. Uz 18. kp etaps pret kalnu, centos locīt pēc iespējas lēzenāk, bet nu ja kājā nav krampja, tad grūti uzskriet šādā pacēlumā augšā. Soļotāju etaps manā izpildījumā :) 19. kp bija viens no ''cūcenes'' punktiem, galīgi negaidīju ka punkts būs tieši tur kur viņu ieraudzīju. Uz 20. kp taciņu variants, solīts tāds gauss, bet jāsaņemas, jo vairs pāris īsie etapi līdz finišam. Uz 21. kp pazaudēju padsmit sekundes, pieskrienot pie cita punkta, 22. kp ideāli, bet tas kas sekoja tālāk... pat sliktākajā murgā to nevarētu iztēloties. Etaps uz 23. kp aptuveni 1 minūtē veicams, mans splitlaiks uz šo punktu - 6:41 !!!

Etaps vienkāršs - no 22. kp ārā uz taciņas, pēc tam pa ieloku gar izcirtuma malu uz punktu. Viss ritēja pēc plāna līdz brīdim kad punkts nebija tajā vietā, kur pēc mana domu gājiena tam bija jābūt, paskrēju vēl nedaudz uz priekšu... opā, esmu jau pie 1. kp, tātad punkts atpakaļ. Laižos pa ieloku lejā... nu nav punkta, eju iekšā izcirtumā... nekur neredzu, mēģinās ar otro piegājienu. Ārā uz ceļa, atpakaļ uz izcirtuma stūri un pa ieloku augšā. @#$%& kas te notiek??? Punkta NAV! Satieku vēl vienu orientieristu, kurš izvelk mani ārā uz augšējā ceļa. Mums abiem vienāda frāze uz mēles - ''something wrong''. Dodamies no ceļa atpakaļ uz izcirtuma pusi... o jā! punkts stāv kā briedis aiz bērza. Šitādu murgu. Kļūda ļoti vienkārša, skrienot pa ieloku, no lejas punktu nekādi nevarēja redzēt, ja būtu uzreiz gājis caur izcirtumu... iespējams arī nebūtu redzējis, jo otrajā reizē kad izskrēju caur izcirtumu, punktu aiz bērza nepamanīju, vienīgā iespēja ieraudzīt punktu, bija nākot no pretējās puses. WinSplits tabulā 16 dalībniekiem no 25 šis etaps ir iekrāsots sārts, tātad lielākajai daļai dalībnieku šīs paslēpes bija sagādājušas problēmas. 5:30 minūtes pazaudēt uz priekšpēdējo punktu... loģiski, ka etapu uz pēdējo 24. kp un finišu veicu bez jebkādas dzirksteles. Rezultāts 48:08 un 14. vieta no 25 dalībniekiem, un man nav izskaidrojuma, kā ir iespējams ~ 5 kilometrus veikt 48 minūtēs. Uz veikalu pēc maizes es eju ar ātrāku vidējo ātrumu :) Viens vārds par šo mežu - DĪVAINS, stipri šaubos vai te kādreiz vēl atgriezīšos. Cerams ka rītdienas DVO mačā varēs labāk izbaudīt gan skriešanu, gan orientēšanos.

Grange & Battram Woods (Leicester)

Category: LEI Winter League 2013/2014

Map/area: Grange & Battram Woods (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: 45 Minute Score

Results

Kaut arī pats pārstāvu NOC klubu, no visu trīs orientēšanās klubu (NOC, DVO un LEI), kuri bāzējās man tuvējā apkaimē, tieši LEI kluba lokālās ziemas līgas sacensības šķiet vissaistošākās. Iespējams tāpēc ka puse no posmiem būs nakts sacensības, kuras ir manas favorītdistances. Ziemas līgā notiks 11 posmi (5 nakts), no kuriem vērtēs 6 labākos, kaut kas līdzīgs kā Azimuts vai Meridiāns Latvijā, vienīgi kopvērtējumā punktus rēķinās pēc kaut kādām handikapa formulām, kur man kā M21 pārstāvim, lai teorētiski cīnītos par uzvaru, ir praktiski jāvinnē katrs posms. Pagājušā gada Ziemas līgas kopvērtējumā paliku 4. vietā, kad uzvarēju 3 no 4 nakts posmiem. Tā ka šogad mērķis ir piedalīties visos posmos, gan dienas, gan nakts, ar uzsvaru uz nakts posmiem, un mēģināt novinnēt šo pasākumu. Tāds reāls konkurents ir tikai viens - Howard Alcock, ir arī pāris sparīgi jaunieši un protams veterāni, kuri dēļ tā handikapa arī ir jāuzskata par konkurentiem.

Tātad šodien pirmais posms - izvēles distance ar 45 minūšu kontrollaiku. Cik nu Anglijā esmu startējis izvēles distancēs, tik vienmēr mērķis pirms starta tiek uzstādīts, mēģināt savākt visus kontrolpunktus, nemaz nedomājot kādu izlaist. Šodien atkal sanāca mazliet sasteigt startu :) Starts bija paredzēts no 10:00 - 12:00, bet es startēju 12:01, kas nozīmē praktiski pa taisno no mašīnas, bez jebkādas iesildīšanās. Tā kā šīs sacensības bija paredzēts kā treniņš skolēniem pirms viņu skolu čempionāta, tad nojautu ka daudzi punkti būs ļoti vienkāršās vietās. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāsaka ka gandrīz visi punkti bija tik vienkārši, ka varēja viņiem mierīgi skriet cauri bez apstāšanās. Tā arī pirmajiem trīs kontrolpunktiem izskrēju cauri, tik nopīkstinot identu, praktiski neapstājoties. Uz 4. kp mazliet piebremzēju, sākot apdomāt kādā secībā ņemt nākamos punktus.

Šaubas bija par 15. kp, vai viņu ņemt pirms 29. kp, vai pēc 18. kp, izlēmu ņemt atpakaļ skrienot no 18. kp. Uz 29. kp mazliet pārķēru taciņas un novērtēju, ka pa taisno caur to zaļo nav diez ko skrienams. Muļķīgu 40 sekunžu kļūdu pieļāvu uz 18. kp, situācija ļoti vienkārša - ar galvu kartē jau biju aizskrējis līdz lielajam taku sazarojumam, bet dabā ar kājām biju vien ticis līdz pirmajam mazo taciņu krustojumam. Pārķēru un aizskrēju pa labi, nevis pa kreisi, un tikai pie pļavas stūra sapratu, ka gandrīz jau esmu izskrējis no kartes laukā. Uz 15. kp sanāca pazaudēt vēl vairāk laika (~ 50 sek.). Tā vietā lai vienkārši skrietu pa kreiso pusi zaļajam krūmu dzīvžogam līdz punktam, izdomāju izlīst viņam atpakaļ cauri uz labo pusi, cerībā ka punkts būs šajā pusē. Mazliet pastaigājoties un salīdzinot karti ar dabu, pie punkta nonācu tomēr kreisajā pusē. Uz 16. kp visai netīri veikts etaps dēļ neskrienamā meža, bet uz 17. kp lielu daļu etapa gāju, jo nu bija mirklis kad jāizlemj, kā turpināt distanci. Punkti izkliedēti tā, ka nesanāk apskriet tādu smuku loku. Ir vidus punkti un divi tālie gali ar punktiem, viens mazliet tuvāk (20. 30. 22. 23. un 24. kp) un otrs nedaudz tālāk no manis (26. 27. 21. 28. un 11. kp). Tā loģiski izvērtējot manas ātruma dotības, saprotu ka visus punktus man nav pa spēkam paņemt 45 minūtēs, tāpēc jāizlemj uz kuru no tālajiem galiem skriet. Izlemju turpināt iesākto apļveida distanci pretēji pulksteņrādītāja virzienam. 

Šajā mirklī pieļāvu būtisku kļūdu, nepamanīju kartes vidū 25. un 14. kp, kurus man bija ļoti izdevīgi paņemt pirms 19. kp. Šo kļūdu apjautu tikai distances beigās. Tā kā visi punkti praktiski atradās uz takām, tad uz 20. un 30. kp, kuri atradās zaļajā un vēl pie tam bedrēs, devos ļoti uzmanīgi. Abus atradu ideāli! Uz 22. kp nedaudz jāpaskrāpējas caur zaļo, šeit jau iezagās galvā doma, vai tik labāk nebija skriet uz otru tālo punktu komplektu, jo šie 3 etapi sanāk ļoti bremzējoši. Un arī uz nākamajiem - 23. un 24. kp gribot negribot sanāks līst cauri zaļajam. Skrienot pa ceļu, ilgi nevarēju izlemt, kuru ņemt pirmo. Izvēlējos cīnīties ar zaļo uz 24. kp, bet uz 23. kp apskriet apkārt pa taku. Pie 23. kp gan sanāca pazaudēt aptuveni 30 sekundes, vienkārši nenolasīju leģendu - nevis taku krustojums, bet gan pie koka. Distancē esmu pavadījis 32 minūtes un nu jau jāsāk skatīties, kā un cik beigās ņemt punktus. Par 10. 5. un 6. kp nekādu šaubu, ir pa ceļam. Pie 5. kp beidzot pamanu savus neveiksmīgi izvēlētos etapus sākumā un vidū. 12. kp vajadzēja ņemt starp 3. un 4. kp, bet 14. un 25. kp vajadzēja paņemt pēc 17. kp. Laiks ir pietiekami, lai aizskrietu līdz 12. kp, bet tos divus (14. un 25.) gan nāksies aizmirst. Pēc 6. kp vajadzētu pilnā ātrumā doties uz 7. kp, bet nav jau vairs tās jaudas un vecā augšstilba trauma ar nedaudz atgādina par sevi. Visu laiku ieskatos pulkstenī... ir variants... bet riskants. Jāriskē un jāaizskrien arī līdz 11. kp. Diemžēl punkts izrādās pa tālu manam skriešanas ātruma, un ceļā uz 8. kp saprotu ka 45 minūtes tiks pārtērētas. Nu jau jāsāk uztraukties, lai nepārsniedz vairāk par 1 minūti, par ko jau būtu 10 soda punkti. Tāpēc uz pēdējo 9. kp un finišu strādāju no sirds un pulsu uzdzenu virs 180 bpm. Finišēju ar laiku 45:48, tātad būs 5 soda punkti nost no kopējās punktu summas. Jau uzreiz pēc finiša ir skaidrs, ka mans šodienas izvēles veikums neiztur kritiku un uz uzvaru galīgi nepretendēju. Ar savāktajiem 235 punktiem (240-5) ierindojos vien 7. vietā no 69 dalībniekiem (pārsvarā protams veterāni un skolēni). Mērķis bija vismaz tikt trijniekā, lai šā posma punkti derētu kopvērtējumam. Ja būtu šādi veicis distanci, 

tad būtu savācis 260 punktus un izvērtējot to loku uz 12. kp pret loku uz 14. un 25. kp, šķiet ka būtu finišējis tieši uz 45 minūšu robežas, un ar šādu rezultātu pat būtu uzvarējis. Bet kā sacīt jāsaka, pēc kara visi gudri :) Noskrēju 6.6 km un ne pa tām ideālākajām trajektorijām, bet paanalizējot visu distanci, izskatās ka ar manu šodienas ātrumu, pie ideāli veiktām ceļa izvēlēm, nebūtu bijis iespējams savākt visus 30 kontrolpunktus.

Nākamais posms pēc divām nedēļām un pa tumsu, tā ka jālādē baterijas, jānorauš putekļi no lampas un jābauda nakts-o burvība!